Stopiņu pamatskolas direktore Ginta Ozoliņa savu dzīves pirmo dienu sāka 1967. gadā, 7. maijā. Jau tad gaišās domās par savu nākotni…par savu sportistes ceļu, vēlāk skolu – savu lielo ģimeni, ar kuru kopā darboties, augt, attīstīties, smieties un laimīgai būt!
1999. gadā Ginta atnāca strādāt uz Stopiņu pamatskolu, sākumā kā sporta skolotāja, vēlāk kā direktores vietniece izglītības jomā. Savu radošo un mērķtiecīgo darbību parādot, Ginta 2020. gadā kļūst par Stopiņu pamatskolas direktori.
Cilvēks ar lielu dvēseli un sirdi pilnas mīlestības….
Atbalstoša, saprotoša, atbildīga, stingra, mīlestības pilna ar spēcīgām spējām uzticēties savam kolektīvam, Ginta vienā mirklī ieguva kolēģu, bērnu, vecāku cieņu! Mēs strādājam un esam skolā tieši mūsu Gintiņas dēļ…to var dzirdēt ik uz soļa. Spēja redzēt, plānot, sapņot, būt par ģimenes – skolas galveno dvēselisko mammu! Skola, sportiskais gars, dzīvesprieks, cītīgs darbs un pēc tam arī laba atpūta… Tā Gintiņa ļoti labi mācīja savu kolektīvu – ja labi atpūtīsies, būsi izcils darbinieks! Kolektīva saliedēšanu, pasākumu, latvisko tradīciju un vērtību nostiprināšanu – tieši Ginta iesakņoja skolas ikdienas dzīvē. Diemžēl direktore ļoti domāja par savu skolu, skolēniem, kolektīvu….par sevi mazāk… tikai retu reizi…
Atbildības sajūtās pret bērniem, lieliem un maziem, cieņas sajūtās pret saviem kolēģiem – Ginta ļoti labi prata mazliet norāt un tad dikti samīļot, uzklausīt, pārdomāt un teikt savu redzējumu, mierpilni, harmoniski, bet ar mērķtiecīgu virzību. Lai skola augtu kā ģimene, attīstītos kā liels izglītības kodols, kā mazā Gaismas pils. Vēl tik daudz ideju, tik daudz neizsapņotu sapņu, kā skolai un ģimenei augt. Un tomēr, kāds izlēma, ka būs pavisam cits stāsts – 2025.gada 17.maijā bija viņas pēdējā diena… Gintiņa ir teikusi, ja nebūtu sportistes dzīve, ja nebūtu skolas laiks…viņa būtu dārzniece, ļoti patika ziedi, daba, rosība ziedošajos augļu dārzos…Tagad ir iespēja Gintiņai piepildīt savus sapņus…. Tikai citos dārzos, debesu eņģeļu dārzos, kuri plauks un ziedēs no Mūsu Gintas mīlestības plaukstām noglāstīti, tikai ar acīm baudīsim un labās domas sūtīsim…jo vārdos nemaz nevar izteikt, cik skumji, neizsakāmi skumji, pat izmisīgi skumji ir raudzīties uz šo skaisto debesu dārzu….Paldies Tev, Gintiņa, par visu…..
Tavs Stopiņu pamatskolas kolektīvs
